Koriģējošā vingrošana
Vārds vingrošana ietver sevī
plašu jēgu, vingrot nozīmē būt vingram, kustīgam, spēcīgam, elastīgam, veiklam,
izturīgam, ātram, tātad – spirgtam un možam, veselam un ar pozitīvu
emocionālu lādiņu, kas palīdz veiksmīgi risināt problēmas, dzīvot ar labu
pašizjūtu, attīstīties gan fiziski, gan psihiski, un strādāt!
Pavērojiet zīdaiņus – tieksme pēc kustībām ir iedzimta, par to jau liecina augļa
kustības mātes klēpī! Kustībā ir dzīvība!
Vingrošanas īpatnība ir tā, ka ar tās palīdzību iespējams attīstīt tiklab veselas orgānu sistēmas, kā arī atsevišķas ķermeņa daļas, muskuļu grupas un locītavas. Sakarā ar to, ka vingrošanas nodarbībā iespējams precīzi regulēt slodzi, tās ir pieejamas jebkuram vecumam, dzimumam un cilvēkiem ar dažādu fizisko sagatavotību.
Atkarībā no konkrētiem uzdevumiem, visu vingrošanas sistēmu var iedalīt trīs lielās grupās.
I . Pamatvingrošanā - tās
paveids ir higiēniskā vingrošana (sanatorijās, atpūtas namos, arī rīta
vingrošana utt.),
II. Vingrošanā ar sportisko novirzienu.
Sportiskā vingrošana savukārt tiek iedalīta:
1.Sporta vingrošana,
2.Mākslas vingrošana (galvenokārt tikai sievietēm),
3.Akrobātika.
III. Palīgvingrošanā, kuras paveidi ir:
1. Sporta palīgvingrošana (vieglatlētikā, peldēšanā, slēpošanā u.c. sporta veidu
piekopēji),
2. Ārstnieciskā (arī koriģējošā) vingrošana.
3. Vingrošana ražošanas procesā (lai paaugstinātu ražošanas līmeni, kvalitāti).
Vingrošanu pēc to izpildes funkcijām iedala:
I. Vingrinājumos (pamata
kustības jeb pamata vingrinājumi):
1.soļošana,
2.skriešana,
3.rāpošana,
4.lēcieni,
5.līdzsvars,
6.mešana, ripināšana.
II. Vingrojumos (vispār attīstošie vingrojumi) – noteiktas kustības noteiktā
secībā, ritmā un skaitā (cikliskas kustības).
III. Pēc kustību veida: cikliskas (piem., soļošana) un necikliskas kustības
(piem., līdzsvara vingrinājumi)
Ķermeņa daļas kustība tiek izdarīta noteiktā plaknē un ap noteiktām asīm :
1.plaknes-a) frontālā ,b) sagitālā jeb mediānā, c) horizontālā;
2.asis jeb līnijas- a) frontālā jeb šķērslīnija (iet no ķermeņa labās puses uz
kreiso), b) vertikālā (perpendikulāra horizontālai plaknei), c) sagitālā (arī
horizontāla līnija, kas iet priekšas-muguras virzienā perpendikulāri divām jau
pieminētajām asīm).
Vingrojumus pēc nozīmes
kādai ķermeņa daļai iedala- vispār attīstošos
vingrojumos:
1)vingrojumi kakla rajonam,
2)vingrojumi rokām,
3)vingrojumi plecu rajonam,
4)vingrojumi kājām,
5)vingrojumi gurniem,
6)vingrojumi rumpim, viduklim,
7)vingrojumi mīmikai (teātrī, pantomīmā).
Iespējams arī sīkāks iedalījums.
Vingrošanu arī vēl iedala pēc ‘’piedalīšanās principa’’:
1.Aktīvā vingrošana- pats
aktīvi (ātrākā vai lēnākā tempā, pēc paša izvēles vai speciālista norādījuma)
izpilda kustības,
2. Pasīvā vingrošana- partneris vai speciālists izvingrina otram cilvēkam
locekļus, ķermeni, kurš guļ, sēž vai stāv nekustīgi atslābinoties, ar dažādiem
ritmiskiem paņēmieniem, pasīvi mainot attiecīgā ķermeņa daļas stāvokli.
3.Relaksējošā vingrošana- līdzīga kā pasīvā vingrošana (tikai bez otra cilvēka
aktīvas piedalīšanās) stāvot, sēžot vai guļot, paceļot kādu ķermeņa daļu,
strauji atslābinoties pie izelpas- atslābinot pacelto ķermeņa daļu.
Vingrošanas indikācijas (pielietojums)
~ fiziskās un stājas
problēmas ( muskuļu, saišu un locītavu vājums, nespēks, krampji, osteohondroze,
skolioze u.c.)
~ nervu sistēmas traucējumi gan perifērās sistēmās, gan CNS (locekļu tirpšana,
pēc insulta stāvokļi u.c.)
~ endokrīnās sistēmas traucējumi,
~ nieru, urīnceļu traucējumi,
~ elpošanas orgānu traucējumi
~ sirds, asinsvadu sistēmas traucējumi,
~ kuņģa, zarnu trakta traucējumi,
~ uzlabo darbaspējas,
~ paaugstina imunitāti (organisma aizsarg spējas),
~ grūtniecība.
Stāja
Stāja ir vienkārši attiecības starp dažādām ķermeņa daļām jeb to sakārtojums.
Optimāla stāja. Tikai daži cilvēki ir ar normālu stāju vārda patiesajā nozīmē. Līdz ar to, ja mēs runājam par vidusmēra stāju, šis vidusmērs var būt ļoti slikts un stāja – tālu no ideālas.
Ideāla stāja, kad dažādas ķermeņa daļas izvietojas pareizi, fizioloģiskiem ķermeņa izliekumiem optimālā stāvoklī nav patoloģiskas asimetrijas, savērpumi, t.i., nav patoloģiskas izmaiņas frontālā, sagitālā un horizontālā plaknē, audi saņem minimālu spriedzi. Šis stājas veids neprasa lielu muskuļu darbu, jo tas balstās jau auguma būtībā.
Nepareiza stāja – tā ir kā celtne, kuras pamati neprasmīgi iebūvēti. Tāpat kā sagrūst šāda celtne, tā cieš viss ķermenis. Nepareiza stāja ļauj ķermenim uzkrāt fizisko spriegumu audos, kas ir saistīts ar pavājinātu muskuļu tonusu (vājumu) vienā muskuļu grupā un pārmērīgi paaugstinātu muskuļu tonusu – citā, šāda nesabalansētība rada nevienādu muskuļu stiepumu ap locītavu, radot sāpes, nepatīkamas sajūtas gan fiziski, gan psihiski, novedot ķermeni līdz dažādām saslimšanām.
Mēdz iedalīt šādus stājas veidus:
1) pareiza stāja (mugurkaula fizioloģiskie izliekumi normas robežās), 2)sakumpusi stāja (kakla lordoze palielināta, bet jostas samazināta), 3) kifotiska jeb kupraina stāja (kakla un jostas lordozes palielinātas), 4)ieliekta jeb lordotiska stāja (kakla lordoze samazināta, bet jostas palielināta), 5)iztaisnota stāja (kakla un jostas lordoze samazināta), 6)skoliotiska stāja (mugurkaula savērpums jeb torsija).
